Kristofers Ritovs:"Ticu, ka man kāds norādīja, ka jārīkojas tieši tā. Playoff Arena ideja un pati realizācija bija vairāku apstākļu sakritība."

Kristofers Ritovs vismaz futbola sabiedrībā līdz šim nav bijis plaši atpazīstams vārds. Īsumā pastāsti nedaudz par sevi?

Pēdējos desmit gadus esmu nodarbojies ar koka karkasa ēku projektēšanu, ražošanu un celtniecību Francijā. 2009. gadā studēju Francijā, pēc tam bija darbs Latvijas vēstniecībā Francijā un, kad atgriezos Latvijā, uzsāku šo biznesu. Arī šo mini pitch konceptu es pirmo reizi ieraudzīju Francijā, kad pavisam nejauši 2009.gadā sanāca tādā uzspēlēt. 2016. gadā šosejas malā ieraudzīju vēl vienu tādu halli, kas radīja vēlmi radīt ko līdzīgu Latvijā. 2017. gadā pirmo reizi mēģināju šo ideju realizēt, bet neatradu tam piemērotas telpas. 2020. gadā beidzot tas izdevās, un drīz vērsim vaļā halles durvis.

Kāpēc Francija? Latvijas vēstniecība Francijā?

Es mācījos Franču licejā, un tēvs ieteica maģistrantūrā mācīties Francijā, tāpēc, lai labāk tai sagatavotos, bakalaura studiju laikā izmantoju Erasmus dotās iespējas. Apmaiņas programmas laikā, veiksmīgu apstākļu sakritības rezultātā, man bija iespēja strādāt vēstniecībā, kur man lūdza uzrakstīt pētījumu par Francijas koka māju tirgu. Pētījuma rakstīšanas laikā komunicēju ar vairākiem Latvijas un Francijas uzņēmējiem un saskatīju savu iespēju šajā biznesā.

Kā Tu nokļuvi biznesa pasaulē? Tas bija Tavs mērķis jau no mazotnes, vai tas notika nejauši?

Arī šeit liela ietekme bija maniem vecākiem. Gan tēvs, gan māte pēc profesijas ir ārsti, bet 1991. gadā, kad man bija pieci gadi, tēvs uzsāka uzņēmējdarbību un mājās to vien dzirdēju, kā runas par un ap to. Jau no mazotnes es aktīvi iesaistījos un vasaras mēnešos palīdzēju vecāku kafejnīcā, tādējādi pelnot sev kabatasnaudu. Šī saistība ar vecāku uzņēmējdarbību jau no agras bērnības, tā neapzināti, nedeva man citu iespēju, kā saistīt dzīvi ar biznesa pasauli.

Kur Tu turpināji mācības pēc vidusskolas?

Četrus gadus mācījos Banku augstskolā, no tiem vienu gadu pavadīju Francijā, apmaiņas programmā. Tad nodibināju savu pirmo uzņēmumu un turpināju studijas Banku augstskolas MBA programmā. Pēc tam turpināju mācības arī doktorantūrā, un visbeidzot pavisam nesen pabeidzu arī mini-MBA programmu Rīgas Biznesa skolā.

Pastāsti nedaudz par savu pirmo uzņēmumu - Kontaktu Vēstniecību?

Tas ir uzņēmums, kas veido tiltu starp Latvijas un Francijas uzņēmumiem, palīdzot Latvijas uzņēmumiem pārdot savu produkciju Francijā.

Kādēļ atkal Francija?

Tajā laikā es pazinu dažus ražotājus Latvijā, pazinu dažus potenciālus klientus Francijā, un Kontaktu Vēstniecība palīdzēja Latvijas ražotājiem pārdot savu produktu Francijā, tādā veidā veidojot noieta tirgu pie pāris, iepriekš man pazīstamiem Francijas uzņēmējiem.

Kristofers Ritovs un sports?

Es nedaudz vairāk kā desmit gadus trenējos Valda Valtera basketbola skolā. Diezgan agrā vecumā pievērsos arī spēļu tiesāšanai, jo nāku no ģimenes, kur tiek kultivēta izglītība un darbs. Sports tika uzskatīts kā iespēja labi pavadīt laiku, uzlabot savu veselību, dauzīties ar draugiem un iemācīties dažādas spēles. Futbolu es spēlēju tikpat daudz kā citi manā vecumā, spēlējām pagalmā, sporta stundās un stundu starpbrīžos. Tagad sanāk dažreiz uzspēlēt pludmales volejbolu un golfu.

Ar kuriem pazīstamiem basketbolistiem kopā esi, spēlējis?

Es spēlēju vienā komandā ar Andri Biedriņu. Viņš bija komandas garākais spēlētājs, un es biju īsākais. Nevarētu gan teikt, ka mēs daudz spēlējām kopā, jo viņš bija tik labs, ka bieži tika izmantots pie vecākiem puišiem. Pozitīvākais no šī LJBL laika bija tas, ka spēles tika organizētas sabraukumu veidā, un uz citām spēlēm devās un visu dienu kopā pavadīja, šķiet sešas vecumu grupas. Tas ļāva dienas pavadīt kopā ar tādiem to laiku elkiem kā Kristaps Janičenoks un Armands Šķēle.

Tu esi azartisks?

Nereāli! Es esmu ārkārtīgi azartisks. Mana vismīļākā nodarbe un labākais brīvā laika pavadīšanas veids ir galda spēļu spēlēšana. Tā pozitīvā ziņā ir mana atkarība. Pirmais sadarbības līgums ko noslēdzām, bija ar Brain Games, kā ietvaros Playoff Arena apmeklētāji pie mums varēs bez maksas spēlēt ļoti daudz un dažādas galda spēles. Es tieši vakar saņēmu 11 lielas kastes ar spēlēm.

Kāpēc futbols, nevis basketbols?

Es esmu ticīgs cilvēks, un ticu, ka kāds man norādīja, ka tieši tā vajag darīt. Tā bija vairāku apstākļu sakritība, kur mana loma bija ārkārtīgi maza. 2009. gadā vienu reizi nejauši šādā hallē ar studiju biedriem uzspēlēju futbolu. Tad, pēc septiņiem gadiem nejauši pamanīju šādu halli ceļa malā un nodomāju, ja šajā laikā neviens to vēl nav izveidojis, tad tā ir mana iespēja. Tajā pašā laikā iepriekšējais gads celtniecības nozarē bija ārkārtīgi veiksmīgs, bet arī nogurdinošs, kas raisīja vēlmi kaut ko mainīt savā dzīvē.

Playoff Arena ir kā papildus bizness?

Nē, jau kopš februāra sešas no septiņām nedēļas dienām tiek pavadītas, domājot un strādājot pie Playoff Arena attīstīšanas. Nauda ir svarīga, tā ir jāpelna, tā dod Tev brīvību, bet tās dēļ Tu nedrīksti pazaudēt sevi kā cilvēku un degsmi darīt lietas, kas sagādā baudu.

Kā radās Playoff Arena nosaukums?

Ar nosaukumiem vienmēr ir ļoti grūti. Svarīgi bija neizgudrot ko tādu, ko cilvēki nevar atcerēties. Tāpat arī tam bija jābūt saistītam ar sportu, saprotamam arī starptautiski. Ļoti svarīga bija arī iespēja iegūt atbilstošu domēna vārdu. Bija vēl vairāki varianti, bet tos tagad neatceros. Interesanti, ka daudzas lietas, kā domēns, uzņēmuma reģistrēšana, interjera skices un citas lietas tika radītas jau 2017. gadā.

Bieži lielās spēļu arēnas tiek nosauktas sponsoru vārdā, vai tiktu izskatīta iespēja pārsaukt arī kādu no jūsu radītajām hallēm?

Jā, un ceru, ka ar laiku šai hallei būs vēl skanīgāks nosaukums.

Kādi bija kritēriji vietas izvēlei?

Tas ir pats grūtākais. Ja Tu saliec uz lapas visas savas vēlmes un vajadzības, ātri nākas saprast, ka Rīgā šādu nekustamo īpašumu vienkārši nav. Tad nākas iziet uz kompromisu un atteikties no vienas, vai vairākām vajadzībām, tādā veidā tiekot pie trīs, četru īpašumu izvēles iespējām. Mums bija svarīgi, lai tā ir viegli sasniedzama vieta gan ar auto, gan sabiedrisko transportu. Otrkārt, svarīgi bija iespēja klientiem novietot savas automašīnas. Treškārt, lai ēka un apkārtējā vide nav nolaista un noplukusi. Ceturtkārt, bez kura vispār nav jēgas apskatīt pārējo, ir ēkas plānojums un iekšējo kolonnu solis. Piektkārt, optimāls telpu augstums, lai nav bezjēdzīgi jāsilda tukšs gaiss, bet tajā pašā laikā būtu iespējams spēlēt futbolu. Tad vēl mums bija svarīgas attiecības ar telpu īpašnieku. Šis ir ilgtermiņa projekts, kurš nebeigsies pēc gada, un ir ļoti svarīgi, lai ar telpu īpašnieku mēs spētu cilvēcīgi saprasties. Nenoliedzami svarīga bija arī cena, lai vispār mēs to varētu atļauties.Liels paldies LNK Group un, jo īpaši Artjomam Milovam, bez kura iesaistes šajā projektā, tas vienkārši nebūtu iespējams.

Kuri vēl ir tie cilvēki, uzņēmumi, kuriem būtu jāsaka paldies par šī projekta realizāciju?

To ir ļoti daudz, tāpēc baidos kādu saukt vārdā, jo var apvainoties kāds, kuru būšu nepamatoti piemirsis. Bez tiem, kurus nosaucu jau iepriekš, liels paldies visiem, kuri ir palīdzējuši dažādu sadarbības formu veidā, un tie ir atspoguļoti mājaslapā. Liels paldies manai ģimenei, it īpaši sievai Baibai, bez kuras atbalsta tas nebūtu iespējams. Esmu ārkārtīgi laimīgs par savu komandu un cilvēkiem, kuri līdzdarbojas šajā projektā – Ilvars Koscinkevičs, Sergejs Glaskovs, Edgars Buļs. Milzīgs paldies Mārim Verpakovskim, Jurijam Žigajevam, Anatolijam Kreipānam, Mārcim un Karīnai par videomaterāliem.Tāpat arī liels paldies dažādiem pakalpojumu sniedzējiem – Ivanam, Mārtiņam, Guntaram, Madarai, Lienei. Paldies par atbalstu un konsultācijām LFF, Vadimam, Edgaram, Haraldam, Renāram, kā arī Eduardam un Guntaram. Tāpat man ir patiess prieks sadarboties ar visu LNK komandu – Artjomu, Pāvelu, Andri, Artūru. Patiesībā, kopš šis projekts ir kļuvis publisks, esmu saņēmis neskaitāmus uzmundrinājuma vārdus un atbalstu no visdažādākajiem cilvēkiem, manus sadarbības partnerus no celtniecības uzņēmumiem ieskaitot.

Vai esat saņēmuši atbalstu arī no LFF?

Vienā no pasākumiem, kur uzstājos, uz šo jautājumu atbildēju, ka finansiāli nē, bet morāls atbalsts ir. Zāli pārņēma smiekli. Turpinot savu domu, teicu, ka daudz ļauna var nodarīt sprunguļu mešana riteņos un, morāls atbalsts ir ļoti apsveicama rīcība. LFF mums ir palīdzējusi ar dažādiem padomiem laukuma seguma izvēlē, tāpat arī LFF iesaistās dažādās mārketinga aktivitātēs, Līdz ar to, jā, mums ir LFF atbalsts.

Kāpēc šāds koncepts ar daudziem laukumiem?

Es esmu pārliecināts, ka šis ir vislabākais veids, kā amatieriem spēlēt futbolu. Ja Tu esi vienu stundu Playoff Arena mini-pitch futbola laukumā, tad Tu arī vienu stundu spēlē futbolu. Laukums ir pietiekami kompakts, lai Tu visu laiku būtu spēlē, un apmales nodrošina to, ka arī bumba visu laiku ir spēlē. Tev nav jābūt apveltītam ar fantastisku tehniku, lai patiešām izbaudītu futbolu. Turklāt astoņiem, vai desmit cilvēkiem savākties ir krietni vieglāk, kā sešpadsmit, vai divdesmit. Pat, ja Tev nav šīs kompānijas, būs iespēja apmeklēt atvērtā tipa laukumu, kur varēs doties trijatā, divatā, vai pat viens pats un kopā ar citiem šādiem apmeklētājiem uzspēlēt futbolu neierobežoti ilgu laiku.

Dzirdēts, ka būs arī apkārt lietas (aukles, PlayStation utt.). Pastāsti sīkāk par šo konceptu no šī skatupunkta?

Manuprāt, visi pietiekami labi apzinās, ko cilvēki vēlas, un kas viņiem ir nepieciešams, bet daudzi uz to vēlas papildus nopelnīt. Tas ir tāpat kā nopirkt Ryanair biļeti par 19 EUR un papildus maksāt par bagāžām, tualetes apmeklējumu un citām lietām. Mēs ejam citu ceļu, un strādājam pilnīgi godīgi un atklāti, visas papildus lietas nodrošinot bez maksas. Ir citas vietas, kur maksa par autostāvvietu ir pielīdzināma maksai par laukuma īri. Tāpat arī ar dzeramo ūdeni… Normālā situācijā visi nāk ar savām pudelēm, kas ir papildu izmaksas. Kādam gadās arī aizmirst, kas rada neērtības. Kādēļ to visu nenodrošināt uz vietas un pilnīgi bez maksas? Līdzīgi ir arī ar citām lietām. Pirms tam veicām aptauju, lai noskaidrotu, ko cilvēki vēlas, un kādi ir šķēršļi, lai ierastos uz treniņu. Viens no tiem bija nepieciešamība pieskatīt bērnus, tāpēc nolēmām nodrošināt aukles pakalpojumus un dažādas aktivitātes pašiem mazākajiem – bumbu baseins, galda spēles, PlayStation. Vēl kā papildus ekstru cilvēki nosauca pirts esamību, tad nu mums būs arī tā. Vēlējāmies Playoff Arena radīt kā futbola paradīzi, un esmu drošs, ka mums tas izdosies.

Kas ir jūsu mērķauditorija?

Tās noteikti ir vairākas. Galapatērētāji lielākoties varētu būt vīrieši, kuri vēlas spēlēt futbolu pēc darba, vai piedalīties turnīros nedēļas nogalēs. Tajā pašā laikā mums ir speciālas ģērbtuves arī daiļā dzimuma pārstāvēm, un pie sevis gaidām arī sievietes. Vēl, protams, arī bērni ar treniņu nodarbībām darba dienās un turnīriem brīvdienās. Tie ir galalietotāji, bet es redzu arī lieliskas sadarbības iespējas tieši ar sporta skolām, kuras pieņem lēmumus, kur tad bērni trenēsies un dažādu turnīru organizatoriem.

Vai arī kāds no lielajiem klubiem ir interesējies vai veicis rezervācijas?

Interesējušies ir daudzi, bet rezervējuši tikai daži, atšķirībā no amatieru grupām, kur rezervācijas ir krietni vairāk, kā bijām iedomājušies. No bērnu futbola skolām diemžēl rezervāciju ir krietni mazāk, kā bijām iedomājušies, un par to manas sajūtas un domas dalās. Var jau būt, ka klubiem pašiem jātiek skaidrībā ar jaunajiem “pēcCovid” apstākļiem un jāsaprot savas reālās iespējas un vajadzības.

Kāpēc laukums pie Jums maksā tik, cik tas maksā?

Šī maksa par laukuma izmantošanu balstās uz aprēķiniem, lai mēs spētu samaksāt telpu nomu, segtu komunālos maksājumus, varētu norēķināties ar partneriem un saviem darbiniekiem, lai varētu segt kredītsaistības, un, lai arī paši kaut ko nopelnītu. Ja runājam par amatieriem, tad tie ir 57EUR + PVN no grupas par vienu stundu. Ja izdalām uz desmit cilvēkiem, tad tie ir 6.80EUR no cilvēka. Tie ir apmēram 27EUR mēnesī, kas, manuprāt, nav dārgi. Ja pierēķinām autostāvvietu, tad ir vietas, kur tas maksās tikpat, un ir arī vietas, kur tas būs mazliet lētāk, bet vai tik daudz, lai tas būtu izšķiroši, ir jāizlemj katram pašam. Mēs nodrošināsim izcilus futbola apstākļus!

Tu esi nācis no biznesa vides, un noteikti esi veicis aprēķinus. Tas nozīmē, ka šis projekts var atmaksāties, lai ko arī skeptiķi neteiktu? Cik ilgā laika posmā un ar kādiem nosacījumiem?

Excel pacieš visu, un uzņēmēja uzdevums ir censties realizēt šo aprēķinu dzīvē. Gadu skaits nav tik izšķirošs tik tālu, cik cilvēkiem patīk Playoff Arena, un spējam segt saistības, kuras esam uzņēmušies.

Ar kādām summām jārēķinās, veidojot šādu projektu?

Tie ir 450000EUR, ar nosacījumu, ka telpas tiek īrētas. Ja tiek būvēts no nulles, tad jārēķinās ar summu reiz trīs, vai pat četri. Es gan nezinu nevienu, kurš būtu gatavs ieguldīt šādu summu. Vismaz man nav šādi līdzekļi.

No kurienes līdzekļi šī projekta realizācijai?

Tie ir mani un manas ģimenes līdzekļi, plus aizņēmums bankā un LNK Group ieguldījums telpu pielāgošanā.

Kā iepazinies ar Ilvaru Koscinkeviču? Nezinot vēsturi, varētu padomāt, ka viņš Tevi pavilka uz šo projektu?

Banku augstskolā es kursa, bakalaura un maģistra darbus rakstīju pie Kristapa Lešinska, un tad, kad man 2016. gadā radās šī ideja, es par to pastāstīju Kristapam, kurš man ieteica sazināties ar Ilvaru no LFF, kurš esot ļoti atvērts un atsaucīgs cilvēks. Tā es iepazinos ar Ilvaru. Manuprāt, cilvēcīgās attiecības ir ļoti svarīgas un varbūt pat svarīgākas par profesionālajām iemaņām (kuras gan arī Ilvaram ir TOP līmenī). Es domāju, ka Ilvars ir brīnišķīgs cilvēks, ārkārtīgi godīgs, gaišs, izdarīgs un strādīgs, viņam piemīt ļoti labu cilvēcisku īpašību kopums, kas man bija ļoti svarīgs. Viņš ir no futbola vides, viņš ir savas (komunikācijas) jomas profesionālis. Pirms tam mēs bijām tikai pāris reizes parunājuši par šo projektu, un pēc izšķirošās tikšanās ar LNK vadību es zvanīju Ilvaram un jautāju, vai viņš ir gatavs iesaistīties. Pēc pāris dienām viņš man atzvanīja, apstiprinot savu gatavību, un mēs noslēdzām interesantu mutisku vienošanos, ka, lai gan telpu nomas līgums vēl nav parakstīts, mēs strādājam, it kā viss būtu, un bez atlīdzības. Sliktākajā gadījumā, ja nomas līgums netiktu noslēgts, nāktos atkal šo projektu iesaldēt, bet, ja viss izdodas, tad būtu jau spēruši platu soli uz priekšu.

Kā nonāci tieši pie šīm telpām?

Šo gadu laikā esmu apskatījis ļoti daudz telpas. 2020. gadā pamanīju šīs telpas vienā portālā un ar mākleri aizbraucām apskatīties. Tad tikos ar LNK vadību, parādīju, ko vēlos uztaisīt, un veiksmīgi atbildot uz neskaitāmiem pārbaudes jautājumiem mēneša garumā, apliecināju, ka esmu gatavs šo visu realizēt un saņēmu zaļo gaismu projekta realizēšanai.

Cik ļoti esi informēts par Latvijas futbola reālijām? Cik ļoti seko līdzi vietējam futbolam?

Ar katru dienu sekoju arvien vairāk. Jā, es pārdzīvoju par mūsu izlases rezultātiem, esmu apmeklējis arī izlases spēles klātienē. Ja runājam par vietējo čempionātu, tad es parasti noskatos spēļu kopsavilkumus un apskatus. Spēlēju arī Virslīgas Fantasy spēli, kas gribot negribot liek iedziļināties spēlēs un spēlētājos.

Tavs favorīts vietējā čempionātā?

Viennozīmīgi RFS, kaut vai šī morālā atbalsta dēļ, jo bez LNK atbalsta Playoff Arena projekta nebūtu un izjūtu morālu pienākumu atbalstīt to, ko dara LNK.

Mājaslapā pamanīju arī ballīšu organizēšanas iespējas. Kā tas tiks realizēts?

Es domāju, ka futbolā laukums ir lieliska vieta, kur var darīt visdažādākās lietas.

Tās var būt gan dažādas spēles, gan, piemēram, piepūšamās gumijas atrakcijas, ko arī piedāvāsim. Viens no argumentiem, kādēļ vecāki vēlas svinēt bērnu ballītes ārpus mājas, ir, lai netiek “izārdīta” māja. Šeit ir lieliska iespēja bērniem izlādēt savas emocijas drošā vidē – futbola laukumā.

Kāds Tu esi kā vadītājs?

Tas gan drīzāk jājautā Ilvaram vai Sergejam, bet mana versija ir, ka esmu godīgi prasīgs.

Nav komentāru

Komentēt